Ogre būs viens no elektronikas uzņēmumu attīstības centriem

Šomēnes noslēgsies projekts "Elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstība Latvijā", kura ietvaros elektronikas izglītības kvalitātes uzlabošanā Latvijas reģionos no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem investēts 400 000 eiro (281 120 latus).

Projekts "Elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstība Latvijā. Izglītība reģionos" tika uzsākts 2005.gada 1.septembrī un tiks noslēgts šā gada 30.septembrī.

Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), RTU Ventspils filiāli, Ventspils domi, Ventspils augstskolu, Ogres novada domi un Ogres Profesionālo vidusskolu projekta laikā ir piesaistījusi aptuveni 280 000 latu no ES līdzekļiem mācību laboratoriju iekārtošanai, mācību materiālu izstrādei un mācībspēku apmācībai.

Projekta mērķis bija topošajiem elektronikas un elektrotehnikas speciālistiem radīt bāzi mūsdienīgas izglītības iegūšanai Ogrē un Ventspilī.

Ogre un Ventspils tika izvēlēti, balstoties uz labvēlīgiem ražošanas apstākļiem, kā arī tādēļ, ka šajās pilsētās ir mācību iestādes, kas var uzņēmumus nodrošināt ar nepieciešamo darbaspēku. Ogrē jau sekmīgi darbojas viens no lielākajiem Latvijas elektronikas nozares uzņēmumiem "Hanzas elektronika", sacīja LEtERA izpilddirektore Inese Cvetkova.

Plānots, ka Ogre un Ventspils nākotnē būs centri, kur visstraujāk attīstīsies elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības uzņēmumi, piebilda Cvetkova.

Kā atzīmēja LEtERA valdes loceklis un "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, tad šis projekts ir izrādījies ļoti veiksmīgs piemērs, kā piesaistīt ES līdzekļus izglītības kvalitātes uzlabošanā, sadarbojoties ar uzņēmējiem, pašvaldību un izglītības iestādēm. "Plānojam līdzīga rakstura projektus īstenot arī turpmāk," atzina Bergs.

"Jaunās laboratorijas, kas aprīkotas ar modernāko tehniku, dos skolēniem iespēju apgūt tik ļoti darbā nepieciešamās praktiskās iemaņas elektronikā. Bez tam, pateicoties jaunajām klasēm, mūsu rajonā ir izraisīta jūtama jauniešu interese par elektroniku un elektrotehniku," sacīja Ogres Profesionālās vidusskolas direktore Baiba Liepiņa.

Ar šā gada 1.oktobri uz Ogres Profesionālās skolas bāzes sāks darboties pirmais elektronikas pulciņš 9.klases audzēkņiem.

"Tas ir liels ieguvums skolai un rajonam. Ceram, ka daļa audzēkņu, kas darbosies pulciņā, kļūs par potenciāliem mūsu skolas skolēniem. Līdz šim mūsu rajonā tā bija liela problēma, ka jauniešiem, it īpaši puišiem, nebija tehnisku pulciņu,” piebilda Liepiņa.

Oktobra beigās tiks pabeigts vēl viens elektronikas nozarei nozīmīgs projekts, kas tiek finansēts no ES fondu līdzekļiem.

Projekta kopējais budžets ir 3,5 miljoni eiro (2,45 lati), un tā ietvaros viens no galvenajiem notikumiem elektronikas nozares uzņēmumiem būs 1,2 miljonu eiro (843 000 latu) vērtā Elektronikas iekārtu testēšanas centra atklāšana.

Jaunā testēšanas centra īpašniece būs LEtERA, un tas tiks uzstādīts RTU ēkā Ķīpsalā.

Centrā tiks īstenoti starptautiska mēroga projekti un pieaicināti augstas klases speciālisti. Centrs pavērs iespēju projektos piesaistīt fakultātes mācībspēkus un studentus, ceļot kopējo izglītības līmeni. Laboratorijas izveide arī veicinās ārzemju maģistrantu piesaisti, kas, izmantojot moderno instrumentāriju, varēs izstrādāt maģistru darbus, sacīja RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris.

Centrā tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā.

Pateicoties intensīvajai sabiedrības informēšanai par inženieru nepieciešamību, RTU ir pieaudzis elektronikas nozarē studējošo skaits. Šogad elektronikas bakalaura programmā tika uzņemti jau 94 studenti. Diemžēl studējošo atbiruma koeficients ir ļoti augsts, un, ja studijas 1.kursā uzsāk ap 80 jauniešu, tad bakalaura grādu iegūst tikai 30 no tiem, atzina Beķeris.

Pēc LEtERA pētījuma datiem, elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30% no pieprasītā speciālistu skaita. Ja situācija strauji neuzlabosies, 2007.gadā piedāvājums sasniegs vairs tikai 21%, bet 2010.gadā tikai nedaudz virs 15% no darba tirgus pieprasījuma.